Kas notiks, ja nogatavojušos tomātu augli ierakt siltumnīcā ziemai Izaugs stādi. Pašsēja – mana jaunatklātā metode, ko izmantoju gadiem
Tā notiek regulāri pie visiem, kas audzē tomātus: augsnē nokritušie augļi dod sēklas, tās pārziemo un pārvēršas bagātīgā pašsējā.
1. Mīti un maldi par tomātu sēju pirms ziemas
Tomāti, kas uzdīgst no pašsējas, labi ieaugas, un šādi stādi izaug pietiekami stipri un augt spējīgi. Tomēr šādi tomāti sāk ražot nedaudz vēlāk nekā tie, kas sēti tradicionālā stādu audzēšanas veidā.
Tas ir labs paņēmiens, lai iegūtu spēcīgus stādus īpaši agrajiem un agrajiem šķirņu tomātiem, kuri var nest ražu ļoti agros termiņos. Savukārt augstie, nenoteiktās augšanas (indeterminantie) tomāti no pašsējas nespēs dot tik lielu ražu kā stādi no tradicionāli audzētām stādām, jo tie ir vēlīni.
Ja oktobra beigās ir palikuši augļi no īpaši agrīnām determinantajām vai krūmu šķirnēm, tos var izmantot sējai pirms ziemas. Šādi stādi, būdami spēcīgi un norūdīti, vieglāk iztur pārstādīšanu un ātrāk sāk ražot, turklāt to raža nereti pat pārspēj mājās audzētu stādu sniegumu.
Kad tomāti tiek sēti ziemā – aukstumā, tiem netipiskos apstākļos –, rodas mākslīgs dabiskās atlases process. Apstākļi augšanai kļūst nelabvēlīgi, un iztur tikai visspēcīgākie eksemplāri. Dīgst un attīstās tikai lielākās un dzīvotspējīgākās sēklas, bet vājās un ar zemu dīgtspēju iet bojā.
Taču ar šo metodi saistīti vairāki mīti
Viens no populārākajiem mītiem ir uzskats, ka šādi augi iegūst izturību pret dažādām problēmām. Svarīgi saprast, ka augu izturība ir atkarīga no trim galvenajiem faktoriem:
1.Šķirnes izturības – ja šķirnē ir gēni, kas nodrošina aizsardzību, tad tā ir izturīga; ja nav – tā nav izturīga.
2.Agrotehnikas – pareizi un savlaicīgi pasākumi pret problēmām ar atbilstošiem līdzekļiem.
3.Kompleksas kopšanas – sākot ar laistīšanu un mēslošanu, beidzot ar apgriešanu un ražas savākšanu.
Visu šo faktoru mijiedarbība nosaka auga veselību. Ja par augiem rūpējas pareizi, tie kļūst ievērojami izturīgāki. Pat ja tie nav pasargāti, tās izpaudīsies vājāk un vēlāk. Ja augi tiek atstāti novārtā, tie kļūst daudz uzņēmīgāki pret kaitēm.
2. Kas nepieciešams sējai pirms ziemas
Nekas sarežģīts – vajadzīgas tikai sēklas vai paši tomāti. Vesela augļa ierakšana augsnē ir ne tikai oriģināls veids tomātu sējai ziemā, bet arī efektīvs dabīgs mēslojums. Sēklas apņemošā mīkstuma masa kļūst par barību un mitruma avotu, kas palīdz dīgšanai. Šādi tiek atdarināti dabiskie apstākļi un radīta ideāla vide jauniem augiem.
Ja izmanto tikai sēklas, tad labāk izvēlēties lētākas šķirnes. Hibrīdi bieži tiek pārdoti ar nelielu sēklu daudzumu, tāpēc tos šādai sējai izvēlas retāk. Jāņem vērā, ka dīgtspēja šajā gadījumā var būt tikai 10–70%, tādēļ labāk izmantot pārbaudītas sēklas.
Augsne. Tai jābūt sasmalcinātai, lielus akmeņus izņem, laistīšana nav nepieciešama. Ideja tāda pati kā citos ziemas sējas gadījumos – līdz pavasarim augsnē saglabājas vai nu sēklas, vai paši augļi, kas lēnām sadalās, nodrošinot barības vielas. Sēj labāk siltumnīcā, jo tur zeme ātrāk sasilst; ja vajadzēs, var uzstādīt papildu segumu.
Sausos un karstos reģionos, kur grūti regulāri laistīt, labāk sēt tomātus uzreiz pastāvīgajā vietā bez piķēšanas. Tas palīdz augam attīstīt spēcīgu centrālo sakni, kas spēj aizsniegt dziļākus ūdens slāņus. Ja tomāti paredzēti tikai stādu audzēšanai, tad sēšanas vieta nav tik svarīga – piķēšanas laikā tos tāpat pārstāda.
Ja tiek ierakts vesels auglis, tad jo lielāks tomāts, jo dziļāk to var aprakt. Mazāki augļi jāierok seklāk. Optimāli – lai augļa virspuse atrastos apmēram 1,5 cm dziļumā no augsnes virskārtas. Ja parasti sēklas sēj 0,8–1 cm dziļumā, tad ziemas sējā tās jāierok 1,5–2 reizes dziļāk, lai novērstu priekšlaicīgu sadīgšanu un pasargātu no pavasara ūdens pieplūduma.
Sēšanas process: sagatavo seklu vagu, augsni sablīvē, ievieto sēklas, pārber ar 2–2,5 cm zemes un atkal piespiež. Pavasarim tuvojoties, jau februārī, kad iestājas pirmie atkušņi, siltumnīcā uz sēšanas vietām var uzmest sniega kārtu 40–50 cm biezumā. Tas pakāpeniski izkusīs, nodrošinot mitrumu, un, tiklīdz kļūs silts, sēklas sadīgs.
Ja sniega nav, sēklas var atstāt augsnē, kontrolējot temperatūru. Kad augsne 10 cm dziļumā sasniedz 5–7 °C, tā jāsalaista ar siltu ūdeni un jāpārklāj ar plēvi. Tomātu sēja pirms ziemas: vai tā ir blogeru pasaka, vai reāls veids iegūt spēcīgus un veselīgus stādus bez liekas piepūles?
Lasi vēl: Izteiksmīgi, kraukšķīgi un ļoti garšīgi gurķīši ziemai ar auksto pagatavošanas metodi
3. Kas labāks – šķirne vai hibrīds
Izvēle starp šķirnēm un hibrīdiem rada jautājumus, īpaši iesācējiem. Galvenais – abiem variantiem ir savas priekšrocības un trūkumi. Šķirnes saglabā savas īpašības no paaudzes paaudzē, ļaujot atkārtoti izmantot sēklas un saglabāt īpašības, piemēram, garšu vai izturību. Hibrīdi bieži dod augstāku ražu un labāk pielāgojas audzēšanas apstākļiem.
Svarīgi ņemt vērā reģiona apstākļus un audzēšanas mērķi. Lai sasniegtu labākos rezultātus, nepieciešama kompleksa pieeja – laba agrotehnika un augu aizsardzības metodes.
Šķirņu priekšrocība – tās var pavairot pašiem, jo sēklas saglabā īpašības. Hibrīdiem (F1) vajadzīga vecāku kombinācija, un mājas apstākļos tos atkārtoti pavairot nevar. Otrās paaudzes hibrīdi vairs neatkārto pirmās īpašības. Šķirņu sēklas ļauj izvairīties no ikgadējiem izdevumiem, hibrīdi – prasa jaunu iegādi katru sezonu. Rūpnieciskā audzēšanā priekšroku dod hibrīdiem, bet amatieru dārzos šķirņu tomāti joprojām ir vērtīgi ar garšu un dažādību.
Šķirņu augļi bieži ir ļoti garšīgi, ar izteiktu pēcgaršu, dažādām formām un krāsām – no koši sarkanām līdz pat violetām. Tie kļūst par īstu dārza rotu. Rūpniecībā svarīgāka ir ražība un izturība, īpaši siltumnīcās. Hibrīdi prasa intensīvu kopšanu un mēslošanu, bet dod lielisku ražu. Tomēr ja garša ir galvenais kritērijs, amatieru šķirnes būs labāka izvēle.
Lasi vēl: Kaimiņiene bieži viesojās, baudīja šašliku un smaidīja, bet kādu dienu es viņai uzdevu jautājumu
Daži ražotāji maldina, pievienojot “F1” nosaukumiem, lai gan tie ir parastas šķirnes. Pirms pirkšanas ir vērts pārbaudīt informāciju un atsauksmes. Svarīgi izvēlēties uzticamus piegādātājus, jo gan kolekcionāri, gan uzņēmumi var piedāvāt ne vienmēr kvalitatīvas sēklas. Pie kolekcionāriem iespējams atrast unikālas šķirnes, bet risks ir lielāks – krustapputeksnēšanās, nestabila kvalitāte.
Iesācējiem ieteicams pamēģināt dažādas šķirnes, labi par tām rūpēties un pakāpeniski apgūt audzēšanas nianses. Ar laiku būs iespējams iegūt lieliskas ražas.
Secinājumi
Vai tad tiešām ir vērts ierakt tomātus, lai iegūtu veselīgus un stiprus augus? Jāatceras, ka ziemas sēja ir eksperiments. Drošāk lielāko daļu stādu audzēt tradicionāli, bet nelielu daļu izmēģināt jaunā veidā.
Jāapzinās, ka šī metode pati par sevi neveido izturīgus augus.
– Pirmkārt, izturība iespējama tikai no izturīgiem vecākiem.
– Otrkārt, jebkurš atlases process balstās uz daudzveidību; ja tādas nav, viss pēcnācēju materiāls būs identisks.
Tāpēc svarīgāk ir rūpēties par augiem un uzturēt dažādību. Tomātu augļu ierakšana nosaka vairākus nosacījumus, kas jāievēro, lai iegūtu labus rezultātus. Ja izmantos vēlīnās šķirnes, īpaši siltumnīcās, tad rezultāts nebūs. Pašsēja ir interesanta metode, bet tai jāievēro noteikti priekšnosacījumi. Pretējā gadījumā sezonas beigās var vispār palikt bez tomātiem.
